Šī intervija izraisīja ļoti lielu diskusiju sociālajos tīklos, kas nerimās vairākas dienas (mūsu str

Šī intervija izraisīja ļoti lielu diskusiju sociālajos tīklos, kas nerimās vairākas dienas (mūsu straujajā laikmetā tas ir neparasti ilgi). Daudzi un daudzas saskatīja intervijā aizvainojošus izteikumus, daudzi izteica šaubas par autora kompetenci, izglītību utt. Mēģināju piedalīties šajā diskusijā. Šis ir turpinājums.
Viens no diskusijas elementiem bija Ivetas Kažokas paustā neizpratne par tekstu, kas redzama šeit . Lai arī sākotnēji atteicos būt V. Rudzīša advokāts vai tulks, tomēr sarunas nebeidzamā griešanās gossip club uz riņķi mani mudināja sniegt savu redzējumu par Ivetas Kažokas uzdotajiem jautājumiem.
Mēs visi dzīvojam vienā, it kā “objektīvā” pasaulē, kuru katrs tveram subjektīvi. No savas subjektivitātes izvairīties nav iespējams. Lai izdzīvotu, lai tiktu galā ar pasauli, mēs lūkojam to saprast. Veidojam savas teorijas par to, kā pasaule darbojas. To dara ikviens cilvēks, to dara ikviens profesionālis, gossip club arī psihoterapeiti. Tai skaitā teorijas par to, kā darbojas “cilvēks”.
Šīs sarunas kontekstā ir svarīgi katras teorijas trīs “lielie” jautājumi: kas ir cilvēks (piemēram, bioloģiska būtne, domājošs organisms vai garīga būtne), kā rodas problēmas (piemēram, hormonu disbalanss, kļūdas domāšanā vai grēks) un kā risināt gossip club problēmas (piemēram, iedzert zāles, mainīt domāšanu vai upurēt baznīcā).
Psihoterapeiti savā darbā arī balstās uz teorijām, kurās ir dziļi un kompleksi izstrādātas atbildes uz visiem gossip club trijiem jautājumiem. Izstrādātas teoriju sistēmas sauc par skolām vai psihoterapijas virzieniem. To ir daudz (piemēram, gossip club Freida psihoanalīze, Junga analītiskā psiholoģija, eksistenciālā psihoterapija, hipnoze, geštaltterapija un citas), gossip club bet katrā no tām ir izvērsti atbildēti visi trīs jautājumi. Atbildes katrā skolā atšķiras tāpēc svarīgi ir saprast, ka šīs teorijas nav “objektīva patiesība”. Tās ir teorētiskas konceptualizācijas, kuras palīdz labāk saprast iekšējo, psihisko realitāti, bet tās ir tikai teorijas, nevis pati realitāte.
Lai vai kā, katras teorijas pārbaude notiek praksē vai, balstoties uz savu izpratni par to, kā darbojas psihe, psihoterapeits spēj palīdzēt konkrētajam cilvēkam, kurš pie viņa ir atnācis. Atgādinu, ka arī katram cilvēkam ir sava izpratne par to, kā cilvēks darbojas. Konkrētais psihoterapeits spēj konkrētam klientam palīdzēt tad, ja viņu abu izpratnes ir kaut cik līdzīgas. Ja tās ir radikāli atšķirīgas, tad, visdrīzāk, cilvēki nesaprotas, un sadarbība neizdodas. Un tas ir normāli, jo psihoterapeits tikai palīdz, nevis kaut ko izdara klienta vietā, līdz ar to sadarbības kvalitāte ir būtiska.
Lai arī katrs psihoterapeits ir “piederīgs” kādai noteiktai skolai (kurā viņš ir ieguvis savu psihoterapeitisko izglītību), tomēr arī vienas skolas ietvaros psihoterapeitiem teorētiskā izpratne nav pilnīgi identiska. Šī izpratne katram speciālistam veidojas un mainās ar katru satiktu klientu, ar katru izlasītu grāmatu. To iespaido viss, kas notiek dzīvē filmas, sarunas, nejaušas tikšanās, notikumi. Ja kāda teorija nav pietiekoši precīza, pilnīga, tā vienkārši dabīgā nāvē nomirst jo nav lietojama. Līdz ar to teoriju “patiesuma” vietā svarīga ir teoriju “lietojamība”. Balstīties uz nepareizu (nelietojamu) teoriju psihoterapeits nevar, jo viņš vienkārši nevarēs palīdzēt saviem klientiem.
Vēl svarīgi ir apzināties, ka šajās teorijās tiek aprakstīts neredzamais. Psihe pati par sevi nav objektīva patiesība, bet mūsu katra subjektīva pieredze. Pieredze, kuru katrs konceptualizējam pa savam liekot kopā savu, unikālu izpratni ar izlasīto, dzirdēto gossip club un secināto. Ja kāda cilvēka pieredzē nav noteiktu fenomenu, tad par tiem nav iespējams veidot teoriju. Citam cilvēkam, kura pieredzē ir kādi fenomeni (pietiekošā daudzumā) tie ir kaut kā jāapjēdz jāatrod skaidrojums notikušajam. Jāpapildina sava teorija.
Un vēl katrs cilvēks atšķiras arī ar savu spēju konceptualizēt savu pieredzi, veidot savu izpratni. Tāpat cilvēki atšķiras arī ar savu izveidoto teoriju elastīgumu atvērtību jaunai pieredzei, gossip club kļūdu atzīšanai. Konceptualizācijas spēja ir atšķirīga arī psihoterapeitu vidū tie, kuriem gossip club šī spēja ir visvairāk attīstīta, parasti dalās ar to rakstos vai arī mācot jaunos kolēģus.
Attiecinot teoriju uz zemāk pievienoto tekstu: Gan Viesturs, gan Iveta ir dzīvojuši pasaulē, satikuši dažādus cilvēkus, veidojuši savu izpratni par to, kā cilvēki darbojas. Lasījuši dažādas grāmatas, pārrunājuši idejas ar citiem cilvēkiem radiem, draugiem, paziņām. Pārbaudījuši savas teorijas ikdienas saskarsmē ar citiem. Tik tālu nav atšķirības. Kur redzu atšķirību Viesturs šo izpratni ir veidojis sistemātiski un mērķtiecīgi, pavadījis daudzus gadus sākotnēji gossip club mācoties, vēlāk praksē ilgstoši tiekoties ar ikvienu klientu gossip club un raugot gossip club saprast izskaidrot ikviena klienta ikvienu piedzīvoto fenomenu. Meklējot atbildes gan savā prātā, gan literatūrā, gan sarunās ar kolēģiem. Aprakstot savu izpratni vairā